Conjugaison:latin/obstino
Conjugaison de obstinō
| INFINITIF | ||||
|---|---|---|---|---|
| Présent actif | Parfait actif | Futur actif | ||
| obstināre | obstinavisse | obstinatūrus, -a, -um esse | ||
| Présent passif | Parfait passif | Futur passif | ||
| obstinārī | obstinatus, -a, -um esse | obstinatum īrī | ||
| PARTICIPE / GÉRONDIF | ||||
|---|---|---|---|---|
| Participe | Gérondif | |||
| SUPIN obstinatum, obstinatū Participe présent actif |
Nominatif : obstināre Accusatif : obstināre Accusatif avec prép. : obstinandum Génitif : obstinandī Datif : obstinandō Ablatif : obstinandō | |||
| IMPÉRATIF | ||||
|---|---|---|---|---|
| Actif | Passif | |||
| Présent obstinā obstināte Futur |
Présent obstināre obstināminī Futur | |||
| INDICATIF ACTIF | ||||
|---|---|---|---|---|
| Présent | Imparfait | Futur | ||
| obstinō | obstinābam | obstinābō | ||
| obstinās | obstinābās | obstinābis | ||
| obstināt | obstinābat | obstinābit | ||
| obstināmus | obstinābāmus | obstinābimus | ||
| obstinātis | obstinābātis | obstinābitis | ||
| obstinant | obstinābant | obstinābunt | ||
| Parfait | Plus-que-parfait | Futur antérieur | ||
| obstinavī | obstinaveram | obstinaverō | ||
| obstinavistī | obstinaverās | obstinaveris | ||
| obstinavit | obstinaverat | obstinaverit | ||
| obstinavimus | obstinaverāmus | obstinaverimus | ||
| obstinavistis | obstinaveratis | obstinaveritis | ||
| obstinavērunt (obstinavēre) | obstinaverant | obstinaverint | ||
| SUBJONCTIF ACTIF | ||
|---|---|---|
| Présent | Imparfait | |
| obstinem | obstinārem | |
| obstinēs | obstinārēs | |
| obstinet | obstināret | |
| obstinēmus | obstinārēmus | |
| obstinētis | obstinārētis | |
| obstinent | obstinārent | |
| Parfait | Plus-que-parfait | |
| obstinaverim | obstinavissem | |
| obstinaverīs | obstinavissēs | |
| obstinaverit | obstinavisset | |
| obstinaverīmus | obstinavissēmus | |
| obstinaverītis | obstinavissētis | |
| obstinaverint | obstinavissent | |
| INDICATIF PASSIF | ||||
|---|---|---|---|---|
| Présent | Imparfait | Futur | ||
| obstinor | obstinabar | obstinābor | ||
| obstināris (obstināre) | obstinabāris (obstinabāre) | obstināberis (obstinābere) | ||
| obstinātur | obstinabātur | obstinābitur | ||
| obstināmur | obstinabāmur | obstinābimur | ||
| obstināminī | obstinabāminī | obstinābiminī | ||
| obstināntur | obstinabantur | obstinābuntur | ||
| Parfait | Plus-que-parfait | Futur antérieur | ||
| obstinatus sum | obstinatus eram | obstinatus erō | ||
| obstinatus es | obstinatus erās | obstinatus eris | ||
| obstinatus est | obstinatus erat | obstinatus erit | ||
| obstinati sumus | obstinati erāmus | obstinati erimus | ||
| obstinati estis | obstinati erātis | obstinati eritis | ||
| obstinati sunt | obstinati erant | obstinati erunt | ||
| SUBJONCTIF PASSIF | ||
|---|---|---|
| Présent | Imparfait | |
| obstiner | obstinārer | |
| obstinēris (obstinēre) | obstinārēris (obstinārēre) | |
| obstinētur | obstinārētur | |
| obstinēmur | obstinārēmur | |
| obstinēminī | obstinārēminī | |
| obstinentur | obstinārentur | |
| Parfait | Plus-que-parfait | |
| obstinatus sim | obstinatus essem | |
| obstinatus sīs | obstinatus essēs | |
| obstinatus sit | obstinatus esset | |
| obstinati sīmus | obstinati essēmus | |
| obstinati sītis | obstinati essētis | |
| obstinati sint | obstinati essent | |