Aller au contenu

lietus

Définition, traduction, prononciation, anagramme et synonyme sur le dictionnaire libre Wiktionnaire.
Apparenté au lituanien lietus.
Troisième déclinaison
Cas Singulier Pluriel
Nominatif lietus lieti
Accusatif lietu lietus
Génitif lietus lietu
Datif lietum lietiem
Instrumental lietu lietiem
Locatif lietū lietos
Vocatif lietus lieti

lietus \liɛtus\ masculin

  1. Pluie.
    • Viņa valstība bija pārbagāta ar domājošām mašīnām, jo Poleandrs lika tās novietot visur, kur vien varēja : ne jau tikai astronomiskās observatorijās vai skolās, bet pat akmeņos, kuri gulēja uz ceļa, lika ierīkot elektriskas smadzenītes, kas skaļā balsī brīdinātu gājējus, lai tie nepaklūp, tāpat arī stabos, namu sienās un kokos, lai visur varētu pajautāt pēc ceļa ; viņš lika piekarināt smadzenītes pie mākoņiem, lai tās jau laikus ziņotu par lietus tuvošanos, tāpat apgādāt ar tām kalnus un ielejas, vārdu sakot, Kiberā uz katra soļa va-rēja ieraudzīt kādu saprātīgu mašīnu. — (Staņislavs Lems, Pasaka par Skaitļojamo Mašīnu, kas cīnījās ar Pūķi)
      La traduction en français de l’exemple manque. (Ajouter)

Apparentés étymologiques

[modifier le wikicode]

Prononciation

[modifier le wikicode]
Apparenté au letton lietus.
Cas Singulier Pluriel
Nominatif lietus lietūs
Génitif lietaus lietų
Datif lietui lietums
Accusatif lietų lietus
Instrumental lietumi lietumis
Locatif lietuje lietuose
Vocatif lietau lietūs

lietus \Prononciation ?\ masculin

  1. Pluie.

Prononciation

[modifier le wikicode]
Prononciation manquante. (Ajouter)

Apparentés étymologiques

[modifier le wikicode]
  • lyti, « pleuvoir »

Vocabulaire apparenté par le sens

[modifier le wikicode]
  • lietus sur l’encyclopédie Wikipédia (en lituanien)