Conjugaison:latin/obvenio
Apparence
Conjugaison de obveniō
INFINITIF | ||||
---|---|---|---|---|
Présent actif | Parfait actif | Futur actif | ||
obvenīre | obvēnisse (obvenisse) | obventūrus, -a, -um esse | ||
Présent passif | Parfait passif | Futur passif | ||
obvenīrī | obventus, -a, -um esse | obventum īrī |
PARTICIPE / GÉRONDIF | ||||
---|---|---|---|---|
Participe | Gérondif | |||
SUPIN obventum, obventū Participe présent actif |
Nominatif : obvenīre Accusatif : obvenīre Accusatif avec prép. : obveniendum Génitif : obveniendī Datif : obveniendō Ablatif : obveniendō |
IMPÉRATIF | ||||
---|---|---|---|---|
Actif | Passif | |||
Présent obvenī obvenīte Futur |
Présent obvenīre obvenīminī Futur |
INDICATIF ACTIF | ||||
---|---|---|---|---|
Présent | Imparfait | Futur | ||
obveniō | obveniēbam | obveniam | ||
obvenīs | obveniēbās | obveniēs | ||
obvenīt | obveniēbat | obveniet | ||
obvenīmus | obveniēbāmus | obveniēmus | ||
obvenītis | obveniēbātis | obveniētis | ||
obveniunt | obveniēbant | obvenient | ||
Parfait | Plus-que-parfait | Futur antérieur | ||
obvēnī | obvēneram (obvenieram) | obvēnerō (obvenierō) | ||
obvēnistī (obvenisti) | obvēnerās (obvenierās) | obvēneris (obvenieris) | ||
obvēnit | obvēnerat (obvenierat) | obvēnerit (obvenierit) | ||
obvēnimus | obvēnerāmus (obvenierāmus) | obvēnerimus (obvenierimus) | ||
obvēnistis (obvenistis) | obvēneratis (obvenierātis) | obvēneritis (obvenieritis) | ||
obvēnērunt (obvēnēre) (obvenierunt) | obvēnerant (obvenierant) | obvēnerint (obvenierint) |
SUBJONCTIF ACTIF | ||
---|---|---|
Présent | Imparfait | |
obveniam | obvenīrem | |
obveniās | obvenīrēs | |
obveniat | obvenīret | |
obveniāmus | obvenīrēmus | |
obveniātis | obvenīrētis | |
obveniant | obvenīrent | |
Parfait | Plus-que-parfait | |
obvēnerim (obvenierim) | obvēnissem (obvenissem) | |
obvēnerīs (obvenierīs) | obvēnissēs (obvenissēs) | |
obvēnerit (obvenierit) | obvēnisset (obvenisset) | |
obvēnerīmus (obvenierīmus) | obvēnissēmus (obvenissēmus) | |
obvēnerītis (obvenierītis) | obvēnissētis (obvenissētis) | |
obvēnerint (obvenierint) | obvēnissent (obvenissent) |
INDICATIF PASSIF | ||||
---|---|---|---|---|
Présent | Imparfait | Futur | ||
obvenior | obvenēbar | obveniar | ||
obvenīris (obvenīre) | obvenēbāris (obvenēbāre) | obveniēris (obveniēre) | ||
obvenītur | obvenēbātur | obveniētur | ||
obvenīmur | obvenēbāmur | obveniēmur | ||
obvenīminī | obvenēbāminī | obveniēminī | ||
obveniuntur | obvenēbantur | obvenientur | ||
Parfait | Plus-que-parfait | Futur antérieur | ||
obventus sum | obventus eram | obventus erō | ||
obventus es | obventus erās | obventus eris | ||
obventus est | obventus erat | obventus erit | ||
obventi sumus | obventi erāmus | obventi erimus | ||
obventi estis | obventi erātis | obventi eritis | ||
obventi sunt | obventi erant | obventi erunt |
SUBJONCTIF PASSIF | ||
---|---|---|
Présent | Imparfait | |
obveniar | obvenīrer | |
obveniāris (obveniāre) | obvenīrēris (obvenīrēre) | |
obveniātur | obvenīrētur | |
obveniāmur | obvenīrēmur | |
obveniāminī | obvenīrēminī | |
obveniantur | obvenīrentur | |
Parfait | Plus-que-parfait | |
obventus sim | obventus essem | |
obventus sīs | obventus essēs | |
obventus sit | obventus esset | |
obventi sīmus | obventi essēmus | |
obventi sītis | obventi essētis | |
obventi sint | obventi essent |